Ar kurām durvīm sākt?

Vai esi pamanījis, ka viena daļa tevī kaut ko ļoti vēlas, bet cita tajā pašā brīdī saka: «Labāk nevajag»? Viena grib pateikt, kā jūtas, otra jau paredz, ko par to padomās citi. Sadaļā Iekšējās daļas iepazīsim šīs balsis un palūkosimies, ko katra no tām cenšas panākt.

Ja gribi sākt ar kādu konkrētu piemēru, atver sadaļu Iekšējais bērns. Tur varēsi padomāt, kā sevī atšķirt vēlmi pēc atbalsta, impulsu rīkoties tūlīt un prieku, kam vienkārši gribas dot vietu.

Dzīve ar mani notiek vai es to veidoju pats?

Ir divas atšķirīgas dzīves pozīcijas. Vienā cilvēks uzņemas atbildību par savu dzīvi. Otrā viņš šo atbildību uzveļ kādam citam. Visvieglāk atšķirību pamanīt brīdī, kad dzīvē kaut kas ilgstoši neiet tā, kā gribētos.

«Mana dzīve mainīsies, kad mainīsies citi.» Ja partneris beidzot mani saprastu, ja priekšnieks mani novērtētu, ja vecāki būtu rīkojušies citādi, mana dzīve būtu labāka. Un varbūt tā tiešām būtu. Šī pozīcija dod zināmu atvieglojumu. Ir skaidrs, no kā pārmaiņas gaidīt, un sarežģīto lēmumu var atlikt. Cena par šo atvieglojumu ir tāda, ka mana dzīve var palikt gaidīšanas režīmā arī tad, kad kāds solis jau ir manā ziņā.

«Es uzņemos atbildību par to, kā dzīvoju tālāk.» Arī šajā pozīcijā es varu skaidri redzēt, kur otrs mani ir pievīlis vai sāpinājis. Un es sev jautāju, ko tagad izvēlos darīt ar to, kas ir manā ziņā. Varbūt man jāpasaka kaut kas, ko ilgi esmu noklusējis. Varbūt jāatzīst, ka esmu pieņēmis lēmumu, kura sekas man nepatīk. Šī pozīcija dod iespēju pašam kaut ko mainīt. Tās cena ir gatavība pieņemt neērtus lēmumus un sadzīvot ar to sekām.

Daži cilvēki pārsvarā dzīvo vienā no šīm pozīcijām. Citi mēģina sēdēt uz diviem krēsliem. Kad izdodas, ir viegli teikt «es pats to panācu». Kad neizdodas, tikpat viegli ir teikt «ko tad es varēju, ja viņi tā rīkojās?». Grūtāk ir pamanīt, ka abos gadījumos savas izvēles vērtējam pēc atšķirīgas mērauklas.

Padomā par vienu lietu savā dzīvē, kas jau kādu laiku sāp. Ko tu gaidi, lai beidzot izdara kāds cits? Ja viņš to nekad neizdarīs, cik ilgi tu esi gatavs gaidīt? Un kas no tā, ko vari darīt pats, tev šobrīd šķiet visneērtākais? 

Tev vēl nekas nav jādara. Pirmais solis ir godīgi paskatīties, kā tu šādās situācijās mēdz rīkoties un pie kā tas tevi parasti noved. Tas, ko pamani, var kļūt par atslēgu, ar kuru atvērt durvis uz dziļāku izpratni par sevi. Kad sāc saprast, kā veidojas tavs ierastais scenārijs, vari iztēloties, kādu iznākumu tu gribētu piedzīvot, un pārdomāt, kāda rīcība tevi tam tuvinātu. Ar laiku šīs izvēles var palīdzēt veidot tādas attiecības un tādu ikdienu, kādā vēlies dzīvot.